Rainis nomira 1929.gadā!!

Tā neko sev…

vilnars — Mon, 20 Aug 2007 11:35:54 +0000

You are The Devil

Materiality. Material Force. Material temptation; sometimes obsession

The Devil is often a great card for business success; hard work and ambition.

Perhaps the most misunderstood of all the major arcana, the Devil is not really “Satan” at all, but Pan the half-goat nature god and/or Dionysius. These are gods of pleasure and abandon, of wild behavior and unbridled desires. This is a card about ambitions; it is also synonymous with temptation and addiction. On the flip side, however, the card can be a warning to someone who is too restrained, someone who never allows themselves to get passionate or messy or wild – or ambitious. This, too, is a form of enslavement. As a person, the Devil can stand for a man of money or erotic power, aggressive, controlling, or just persuasive. This is not to say a bad man, but certainly a powerful man who is hard to resist. The important thing is to remember that any chain is freely worn. In most cases, you are enslaved only because you allow it.

What Tarot Card are You?
Take the Test to Find Out.

luņiem būt!

vilnars — Fri, 17 Aug 2007 20:32:29 +0000

Atgriezos no atvaļinājuma. Piespiedu un brīvprātīga. Nav jau ne vainas atrasties piespiedu brīvprātīgā atvaļinājumā. Tikai tas piespiešanas moments tāds… abpusgriezīgs. Bet, ja jau noriju un atpakaļ nenāca, tad jau būšu dzīvotājs. Sapratu, ka html tagus varu lietot un lietošu, bet noformējuma css štelli nesaprotu, kas tieši visvairāk vajadzīgs priekš wordpress, lai varētu to mazliet pamainīt. Nu i lai paliek kā ir, lai manas vizuālās fantāzijas pārvēršas cistveidīgos bumbuļos un iekūņojas manā smadzeņu stumbrā, spiežot uz manas sirdsapziņas vārajiem punktiem. A kam tagad viegli. LUŅIEM!!!!!!!!!!!
P.s. Un trejādi izmantotais preža gabals, ifpost.com, izlaidis garu un tā vietā atveras kārtējā pornogrāfiskā lapele. Sorry, kas centās dabūt Bankovska gabalu… ielikšu citur…

Kas tu esi?

vilnars — Wed, 18 Jul 2007 15:47:18 +0000

Neesot nekur pat ne līdz nabai, tomēr ik pa laikam izdodas sevi identificēt ar kaut ko. Tikai Ādamam un Hičkokam nebija nabas. Tomēr viņi bija kaut kas. Vakar noskatījos Pāna labirintu. Pirms brīža Breach . Nezinu kā to tulkot. Abas šīs filmas ir absolūti atšķirīgas, ja viena ir raksturojama kā pasaka pieaugušajiem, tad otra kā Štirlica 18 pavasara mirklis vāciešu redzējumā. Tomēr šīm filmām ir viena kopīga iezīme: tās galvenie varoņi, knapi padsmitgadīga meitene un rūdīts spiegu spēles meistars, mēģina identificēt sevi. Meitene Ofēlija risinot dažādus uzdevumus kļūst par sapņu valstības princesi. Spiegs Hassens, savukārt, ir pusapjucis FBI aģents, kurš sadarbojas ar VDK, kurš tajā pat laikā vēlas iegūt prestižo 25 gadus nostrādājušā FBI darbinieka statusu, kurš tic dievam, kurš mīl sievu, kurš mīl maukas, striptīzdejotājas, kurš dievina mazbērnus, kurš zina, ka FBI vadītāji tur viņu aizdomās par informācijas noplūdi, kurš ir tik daudz kas, ka pat skatīties kā viņš cīnās ar sevi, paliek žēl.Manuprāt, ir grūti arī vienkāršajam cilvēkam saglabāt savu kodoliņu neskartu, vienpatīgu. Jāpelna maize, jāiegūst kāds sertifikāts, grāds, diploms, jākopj ģimenes pavards, jākāpj pa karjeras kāpnēm, jābūt labam draugam, labam vīram, labam tēvam, labam bērnam utt. Daudz dažādu jā- un vajag, ka var rasties eiforija no tā, ka esi baigi krutais, ka esi visur, ka dari visu, bet tā ir vāveres skriešana ritenī. Apstāties un pajautāt, kas tu esi? nav nemaz tik viegli, varbūt pat neiespējami.

svēti apsolos

vilnars — Sat, 14 Jul 2007 10:42:58 +0000

, ka lietošu ikkatrā ierakstā iekš mana bloga html valodu!!

Lai pārvēršos par kraupainu krupi, mani bērni līdz septītai paaudzei slimo ar meteorismu , ja nelietošu html !!

Pupumaiss

vilnars — Sat, 14 Jul 2007 07:37:51 +0000

Pupumaiss

Nopirku puffu. Latviski, laikam, pupumaiss. Carnikavā viena sieviete, vārdā Liene, tādus izgatavo. Reku pupumaisa mājas lapa. Nopirku XXL, sarkanā A67 krāsā, auduma. Krāsa perfekta. Arī audums tāds mazliet samtains, mīksts. Pirmās divas dienas bija tāds paciets, bet to jau Liene brīdināja. Tagad jau pēc gandrīz divām nedēļām, absolūts kaifs. Prasās vēl lielāks, lai varētu arī kājas uzraust uz pupumaisa
un justies kā pilnvērtīgā dīvānā. Nedomāju, ka ir jēgas ņemt mazāku par XXL, tādi izmantojami tikai kā padirsenīši, bet tā
atlaisties, kājas atstutēt uz ķeblīša un skatīties kādu filmu, mmmdaaa.. Sapņoju par MEGA lielo, bet neko lielāks par XXL tas nav. Ja diametrā būtu 2 metri, tad gan tā būtu manta.

es šovakar…

vilnars — Thu, 12 Jul 2007 15:46:37 +0000

Es šovakar izlasīju kādas senas paziņas/draudzenes dzejoli. Joprojām kārtojot, kas palicis, pazudis pēc cietā diska nobrukšanas uzgāju šo dzejoli. Es viņā biju iemīlējies, bet es biju kopā ar citu, viņa ar citu, mēs sarakstījāmies, viņa sūtīja man savu dzejoļus. Un tā, līdz es gāju prom no draudzenes, kas bija arī viņas draudzene, protams, ka viņa nostājās apbižotās sievietes pusē, par ko es ļoti apvainojos, jo uzskatīju, ka viņa mani diezgan labi iepazinusi, ka es viņu varu uzskatīt par tuvu cilvēku, lai viņa nenostātos ne viena pusē, bet tomēr, sieviešu solidaritāte darīja savu.. Rezultātā es izdzēsu pilnīgi visu viņas un manu saraksti, telefona numurus, neatbildēju uz viņas sms, zvaniem, izmetu visus viņas dzejoļus, izrādās, izņemot šo. Sāpīgi interesanti kā Laiks ar mums spēlējas. Vai ne?

Pieskāriena poētika

vilnars — Tue, 10 Jul 2007 20:16:51 +0000

Mihails Kuzmins “Spārni”

Dīvains darbs, ja nesaprot, par ko tajā runa. Vīriešu mīlestība. Precīzāk: mēģinājums parādīt vīriešu mīlestību.
Darbs sarakstīts Krievijā, Sudraba laikmetā. Tolaik darbu dēvēja par pornogrāfisku, aizliedza, bet tāpat bija ļoti, ļoti populārs. Gluži kā ar marķīzu de Sadu. Mūsdienās lasot, jēdziens “pornogrāfisks” vismazāk nāk prātā. Tikai vienā vietā viens vīrieti saņem otra vīrieša plaukstu. Pārsvarā homoseksuālie motīvi izteikti ar pieskārienu, skatienu, iekšējo monologu palīdzību. Sava romantikas deva tajā visā ir, par spīti tam, ka esmu parasts heteroseksuālis. Darbs brīvi dabonams izmantojot, piemēram, resursu yandex.ru. Lūk, kur es to atradu, interesanti, protams. Tur daudz dažādu tekstu. Bet ikurāt tam nav laika.

Pauls Bankovskis “Svētais Bokasīna koks.”

vilnars — Thu, 05 Jul 2007 18:35:09 +0000

Atradu vienā čupā mētājamies P.Bankovska romānu (?)/stāstu krājumu (?) “Svētais Bokasīna koks”. Man patīk pacelt lietas no zemes, izvilkt tās no putekļainiem bēniņiem, tad ielikt tās plauktā un klusi cerēt, ka neviens neprasīs tās atpakaļ. Plaukts.

Ekskjūzmī…

vilnars — Wed, 04 Jul 2007 15:09:09 +0000

Piedodiet, ka neizskatās šī lapa labi. Mācos tikai html un css no šīs lapas. Gribās lielākus burtus. Kategoriju sarakstu vēl nesaprotu. Bet, nu, palēnām, palēnām.

angela carter “company of wolves”

vilnars — Wed, 04 Jul 2007 14:56:58 +0000

Pirms kāda laika nobrucināju cieto disku. Skumji, protams. Kaut kas jau ir no informācijas atpakaļ, bet lielais vairums ir zudis nebūtībā. Šis tas man bija salikts matricās. Tā nu uz gāju andželas kārteres stāstu, ko tulkojis angļu valodas guru Viktors Freibergs , kurš ir arī izcils filmas kā mākslas žanra speciālists. Stāsts angliski saucās “company of wolves”. Angļu valodā var dabūt šeit, lapa ielādējas ilgi, bet, manuprāt, ir tā vērts. Latviskā versija šeit, tikai jāpiereģistrējas. Jāpameklē kāda lietotājiem draudzīgāka vieta, kur likt failus.