es šovakar…
Es šovakar izlasīju kādas senas paziņas/draudzenes dzejoli. Joprojām kārtojot, kas palicis, pazudis pēc cietā diska nobrukšanas uzgāju šo dzejoli. Es viņā biju iemīlējies, bet es biju kopā ar citu, viņa ar citu, mēs sarakstījāmies, viņa sūtīja man savu dzejoļus. Un tā, līdz es gāju prom no draudzenes, kas bija arī viņas draudzene, protams, ka viņa nostājās apbižotās sievietes pusē, par ko es ļoti apvainojos, jo uzskatīju, ka viņa mani diezgan labi iepazinusi, ka es viņu varu uzskatīt par tuvu cilvēku, lai viņa nenostātos ne viena pusē, bet tomēr, sieviešu solidaritāte darīja savu.. Rezultātā es izdzēsu pilnīgi visu viņas un manu saraksti, telefona numurus, neatbildēju uz viņas sms, zvaniem, izmetu visus viņas dzejoļus, izrādās, izņemot šo. Sāpīgi interesanti kā Laiks ar mums spēlējas. Vai ne?
